8. daļa, “Draudzes vadīšana”
Būt baptistu draudzes loceklim
Iepriekš tika pieminēta draudzes pilnsapulce jeb draudzes stunda. Kas tā ir? Baptistu draudžu pārvaldīšanas princips ir kongregacionālisms, proti, vietējās draudzes dzīvi nosaka pati draudze, tātad draudzes pilnsapulce jeb, kā tā tikusi dēvēta Latvijā, draudzes stunda.
Pieredze liecina, ka draudzes locekļiem nav lielas intereses par draudzes pilnsapulci, jo draudzes organizatoriskos jautājumus sekmīgi risina draudzes mācītājs, draudzes padome un dažādas darba komitejas. Skaidrs ir viens, ka draudzes vadībai ir pienākums draudzes gaitu vadīt sekmīgi, bet viens no sekmīgas vadīšanas rezultātiem ir draudzes locekļu ieinteresēšana kopīgo jautājumu apspriešanai draudzes pilnsapulcē.
Draudzes pilnsapulci sagatavo draudzes padome un izziņo draudzes mācītajs vismaz trīs nedēļas pirms paredzētās draudzes pilnsapulces. Tā ir pilntiesīga, ja tajā ir ieradušies 50 procenti plus viens no draudzes locekļu skaita. Ja draudzes locekļu vairākums nav ieradies, tad tiek izziņota jauna draudzes pilnsapulce pēc pāris nedēļām, un tā ir tiesīga lemt pie jebkura draudzes locekļu skaita. Draudzes pilnsapulces gaita tiek rupīgi protokolēta.
Par katru jautājumu, kas tiek izvirzīts lēmuma pieņemšanai, draudzes locekļi ir tiesīgi izteikt savas domas. Diemžēl daudzu gadu gaitā mēs vēl neēsam iemācījušies kulturāli un neaizvainojoši izteikt savus uzskatus. Ja mums neļauj kliegt, tad mēs spītīgi klusējam un sakam, ka mums neļauj runāt. Taisnības labad gan jāsaka, ka draudzes padomei draudzes pilnsapulcē vajadzētu ierosināt tikai tādus lēmumus, kas draudzes stundā lielas diskusijas vairs neprasa. Diskusiju īsla vieta ir draudzes padomes sēdes.
Draudzes stundā lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ja nav priekšlikumu par kvalificētu balsojumu. Ar balsu vairākumu pieņemtie lēmumi ir saistoši visiem draudzes locekļiem, arī tiem, kuri ir balsojuši pret vai nav bijuši klāt. Draudzes pilnsapulcē pieņemtie lēmumi netiek kritizēti gimenēs vai draudzes nozaru sanāksmēs, bet gan ar lūgšanu darīts viss, lai tos realizētu.
Cik bieži noturēt draudzes pilnsapulci? Atbildi uz šo jautājumu var dot vienīgi draudzes padome. Princips tomēr ir tāds, ka draudzes pilnsapulce notiek vismaz vienu reizi gadā — gada sākumā.
Pieņemto lēmumu precīza realizēšana ir viens no sāpīgākajiem mūsdienu jautājumiem gan draudzes un draudžu savienībā, gan visā sabiedrībā un valstī. Ja draudze, draudžu savienība vai darba nozares apvienība ir izstrādājusi un pieņēmusi savu nolikumu vai satversmi, tad, pirms tā kādā jautājumā tiek izmainīta, tā ir skrupulozi izpildāma. Pieņemtā kārtība, pieņemtie lēmumi ir pildāmi tikpat neatlaidīgi un precīzi, kā katrs Dieva priekšā dots solījums. Lēmumu ieteikšana un pieņemšana ir rūpīgi pārdomājama un tad pieņemtie lēmumi bez ierunām izpildāmi. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai draudzes pilnsapulcē piedalītos pēc iespējas vairāk draudzes locekļu, jo te mācāmies demokrātijas tiesības un pienākumus.
Draudzes pilnsapulce ievēl draudzes padomi. Draudzes padome ir draudzes vadīšanas kolektīvs, kuras rūpju lokā ir draudzes garīgie, organizatoriskie un saimnieciskie jautājumi. Tradicionāli draudzes padomi veido draudzes mācītājs, draudzes diakoni, kuri tiek ievēlēti uz mūžu un kuri ir nepārvēlami draudzes padomes locekļi, un personāli nominēti un ievēlēti cilvēki. Šie pēdējie nepārstāv draudzē pildāmu amatu, bet gan sevi kā personības.
Pēdējos gados, sekojot ārzemju skaitliski lielo draudžu paraugam, mūsu lielās draudzes mēģina atrast citu draudzes dzīves vadīšanas modeli. Tiek veidotas darba komitejas un komisijas, kuru vadītāji veido draudzes vadīšanas kodolu. Dažās draudzēs draudzes diakoni tiek izolēti no draudzes saimniecisko jautājumu līdzzināšanas, uzticot diakoniem tikai draudzes garīgās dzīves jautājumus.
Katra draudze ir tiesīga izvēlēties tai atbilstošāko vadības organizāciju.
Draudzes padomes darbs būs tikai tad nozīmīgs, ja draudzes padomes sēdes notiks regulāri vismaz vienu reizi mēnesī. Draudzes locekļi savus ieteikumus izsaka mutiski vai rakstiski draudzes padomes locekļiem. Pēc Latvijas baptistu draudžu dzīves tradīcijas draudzes padomes sēdes vada draudzes mācītājs. Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē jebkurā gadījumā aktīvi atbalstīt savas draudzes vadītājus, viņu veidoto draudzes vadīšanas sistēmu un darba virzienus. Personīgā nepatika vai neizpratne ir jāpakļauj visas draudzes labuma meklēšanai. Katram baptistu draudzes loceklim ir tiesības izteikt, bet ne izkliegt savus uzskatus, savus iebildumus un savus ieteikumus.
Draudzes diakons ir persona, kurai draudze dāvā īpašu uzticību draudzes dzīves vadīšanā. Jaunu diakonu ievēl daudzes pilnsapulce uz draudzes padomes priekšlikuma pamata, un ir labi, ja ievēlēšana notiek ar kvalificētu balsu vairākumu (2/3). Latvijas Baptistu draudžu tradīcija paredz diakona ievēlēšanu uz mūžu, reizē viņš ir arī draudzes padomes loceklis uz mūžu. Šo stāvokli savā draudzē diakons var zaudēt tikai tad, ja tiek no draudzes izslēgts.
Diakonu ordinēšana ir sena tradīcija krievu baptistu draudzēs. Krievu baptistu draudžu iespaidā diakonu ordinēšana pamazām ieviešas arī latviešu draudzēs. Diakonu ordinē vietējās draudzes mācītājs. Diakona amata statuss attiecās tikai uz šo vietējo draudzi, viņa diakona amats automātiski saglabāts netiek. Parasti gan jaunajā vietā vietējā draudze šādu cilvēku, kurš iepriekšējā draudzē bijis diakons, arī ievēl par diakonu, bet bez atkārtotas ordinēšanas.
Diakonu uzdevumus nosaka pati draudze. Parasti diakonu pienākumos ietilpst kalpošana pie Svētā Vakarēdiena galda, rūpes par draudzes mācītāja garīgo un materiālo labklājību, aktīvi apmeklējumi pie draudzes locekļiem, draudzes locekļu ticības dzīves vērošana, rūpes par draudzes darba nozarēm. Diakoni ir pirmie, kuri pārrunā macītāja aiziešanu no draudzes darba un jauna macītāja ievēlēšanu.
No diakonu vidus tiek ievēlēta draudzes vadības otrā persona, kas ar visu interesi par draudzes darbu stāv līdzās mācītājam. Šobrīd šīs personas amata apzīmēšanai tiek lietoti dažādi nosaukumi, bet svarīgāk par nosaukumu ir interese, rūpes un darbs.
Iz mūsu draudžu vēstures draudzes vadības otrā persona daudzās vietās ir saukta par draudzes vecaju. Jau pirms Pirmā pasaules kara bija vairāki ordinēti draudzes vecaji. Latvijas pirmās neatkarības laikā ar LBDS padomes lēmumu draudzes vecaja amats ieguva garīdznieka amata statusu, bet draudzes vecaju ordinēšana netika praktizēta.
Padomju okupācijas gados mācītājs no draudzes vadības tika norobežots, viņš drīkstēja atbildēt tikai par kulta norisi. Varas iestādes iedibināja draudzes vadības sešnieku — padomes priekšsēdētājs, sekretārs, kasieris un trīs revīzijas komisijas locekļi. Padomes priekšsēdētāja amats tad arī uz ilgiem gadiem ir palicis kā otrais amats draudzē. Praktiski arī padomju okupācijas gados padomes priekšsēdētājs bija draudzes vadošais diakons, un draudzes padomes sēdes vadīja draudzes mācītājs.
Šobrīd pats nosaukums ‘padomes priekšsēdētājs’ rada neizpratni, jo padomes sēdes vada draudzes mācītājs. Tāpēc par draudzes otras amatpersonas nosaukumu izvēlās vai nu ‘draudzes vecajs’, vai ‘draudzes priekšnieks’.
Draudzēs, kurās tiek izveidotas komplicētas vadības struktūras, nozīmīgu vietu ieņem diakonu vecajs.
Draudzes padomes ievēlēšana, draudzes amatu izvirzīšana un ievēlēšana vispirms un galvenokārt balstās uz attiecīgās personas personības kvalitāti. Sava vērtība var būt cilvēka iegūtajai izglītībai, sasniegumiem biznesā, stāvoklim sabiedrībā, bet tas nav un nevar būt svarīgaākais kritērijs ievēlēšanai kādā draudzes amatā. Draudzes amatā ievēl cilvēku, kurš ir ieguvis cieņu un mīlestību citu draudzes locekļu vidū. Savukārt draudzes locekļiem ir jārespektē un jāciena tos cilvēkus, kurus paši ir ievēlējuši.
Dažreiz ievēlēšana vienā vai citā draudzes amatā ir uzticības avanss. Tas īpaši notiek skaitliski mazās draudzēs, kurās nav plašas kandidātu izvēles. Tas jāsaprot arī amatā ievēlētajiem un ar lūgšanu un pašaizliedzību jāattaisno saņemtā amata nosaukumu.
Draudzes priekšgala amatos nedrīkstētu atrasties pirmas pakāpes radinieki, īpaši tādās amata kombinācijās kā draudzes vecajs un kasieris, draudzes vecajs un revīzijas komisijas priekssēdētājs, kasieris un revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Arī mācītāja ģimenes locekļiem nevajadzētu ieņemt kasiera vai revīzijas komisijas priekšsēdētāja amatus. Bet dažreiz dzīve spiež darīt pretēji labākajam variantam. Tad tā ir sevišķa pārbaude mūsu godīgumam un principialitātei.
“BAPTISTU VĒSTNESIS” Nr.9 Septembris’98

Šajā mājas lapā izmanto sīkdatnes (cookie). Piekrītot sīkdatņu izmantošanai (jāspiež – PIEKRĪTU), tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Nospiežot uz izvēlnes – ‘Nepiekrītu’ Jūs nevarēsiet pilnvērtīgi izmantot mūsu mājas lapas resursus, kā piemēram Google karte, YouTube video u.c.
Detalizēta informācija par mūsu privātuma politiku. Cookie policy