7. daļa, “Draudzē uzņemšana un izslēgšana”
Būt baptistu draudzes loceklim
Mēs jau sacījām, ka draudze nes sevī arī šīs pasaules struktūru iezīmes, galvenokārt savā organizācijā. Par to arī turpmāk mūsu pārdomas.
Baptistu draudze ir kopība, kuru veido draudzes locekļu personāli zināms sastāvs. Baptistu draudzē locekļi top personāli uzņemti. Tas notiek tad, kad cilvēks, kas ir pārliecināts par savu ticību un uzticēšanos Kristus upurim pie krusta Golgātā, tātad pārliecināts par grēku piedošanu un piedzimšanu no augšienes, izsaka savu vēlēšanos tikt bībelīgi pagremdētam un kļūt par attiecīgās vietējās draudzes locekli.
Parasti šis process iesākas ar sarunu ar draudzes mācītāju. Tad draudzes mācītājs aicina attiecīgo cilvēku uz draudzes padomes sēdi, kurā tiek uzklausīta cilvēka liecība par piedzīvoto un saprasto Dieva žēlastību. Draudzes padome pieņem lēmumu par šī cilvēka pielaišanu pie bībelīgas pagremdes un uzņemšanu draudzē. (Dažkārt draudzes padome pieņem lēmumu, kas cilvēkam uzliek kādu pārbaudes laiku. Tas tiek darīts vai nu cilvēka neskaidras liecības dēļ, vai arī vēl neskaidras dzīves dēļ.)
Mūsu draudzes jauno draudzes locekļu uzņemšanas kartība tiek darīta divejādi. Tiek uzņemti pirms bibelīgas pagremdes, tātad tiek bībelīgi pagremdēti faktiski jau esoši draudzes locekļi. Tiek uzņemti pēc bībelīgas pagremdes pie bībelīgajai pagremdei sekojoša Svētā Vakarēdiena. Bet abos gadījumos bībelīgā pagremde tiek izdarīta ar draudzes padomes lēmumu un draudzes uzdevumā.
Abos uzņemšanas kārtības gadījumos draudze iepriekš tiek informēta par bībelīgās pagremdes kandidātiem. Pirmajā gadījumā tie noliek* savu liecību draudzes vidū. Otrajā gadījumā draudzes mācītājs kādā no iepriekšējām svētdienām informē draudzi par bībelīgās pagremdes kandidātiem.
Draudzē uzņemšanas kārtība pati par sevi nosaka, ka draudzei kā tādai ir pienākums un tiesības sekot katra draudzes locekļa ticības dzīves gaitai. Dažkārt jaunie draudzes locekļi sarunās ar citiem draudzes locekļiem neiecietīgi jautā: “Kādas jums ir tiesības jaukties manā personīgaja dzīve?” Tiesības, pirmkārt, dod patiesa mīlestība vienam uz otru, un, otrkārt, draudzē uzņemšanas fakts. Neviens cilvēks par draudzes locekli netop tā vienkārši no malas pienākot klāt. Pestīšanas piedzīvojums dara par Kristus miesas locekli. Uzņemšanas fakts dara par vietējās draudzes locekli. Un baptisti ir sapratuši, ka mēs esam atbildīgi viens par otru ne tikai ikdienas vajadzību piepildīšanā, bet jo vairāk ticības dzīves jautajumos: “… pamāciet cits citu katru dienu..”(Ēbrejiem 3:13).
Ja draudzes locekļa ticības dzīve neatbilst ticības dzīves prasībam, tad draudze ir tiesīga pielietot pēdējo draudzes iekšējās disciplīnas veidošanas līdzekli — draudzes locekļa izslēgšanu no draudzes. Par ticības dzīves pārkāpumu raksturu un smagumu tiesīga ir lemt vienīgi draudzes pilnsapulce. Ceļš uz kāda draudzes locekļa izslēgšanu no draudzes visos gadījumos ir ilgstošs un sāpīgs.
Ja kāds no draudzes locekļiem ir redzējis vai dzirdējis par cita draudzes locekļa pārkāpumiem, tad viņa tiešais uzdevums ir darīt burtiski tā, kā Jēzus to ir mācījis: “Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad vinš tevi klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs Vārds tiek apstiprināts. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.”(Mateja ev. 18:15-17)
Ja gados jaunam draudzes loceklim ir jāaizrāda gados vecākam draudzes loceklim, tas var būt ļoti neērti. Tādā gadījuma vispirms par grūto situāciju varētu informēt draudzes mācītāju vai draudzes vecaju, kuriem pēc sava amata ir jāprot ar skaidru sirdsapziņu glabāt visus viņiem uzticētos jautājumus.
Gadījumos, kad draudzes locekļa nepaklausība nonāk līdz atklātam konfliktam un draudzes izšķiršanai, šo jautājumu rūpīgi izskata draudzes padome. Draudzes izšķiršanai parasti tiek nodoti jautājumi tad, kad draudzes padome ir vienojusies par jautājumu risinājumu.
Ja draudzes pilnsapulce pieņem lēmumu par draudzes locekļa izslēgšanu no draudzes, tad šis draudzes lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Nevienai citai draudzei, nevienai draudžu kopdarba organizācijai nav tiesību vietējās draudzes lēmumu par draudzes locekļa izslēgšanu atcelt. Normāla ir situacija, kad vienā draudzē izslēgto locekli par izslēgtu no draudzes uzskata arī visas citas draudzes.
Izslēgšana no vietējās baptistu draudzes nevar tikt uzskatīta kā izslēgšana no Dieva valstības vai kā vārda izdzēšana no Dzīvības grāmatas. Izslēgšana no draudzes ir publisks liecinājums tam, ka izslēgtais cilvēks nav dzīvojis tā, kā to prasa ticības dzīves cieņa un tāpēc netiek vairs uzskatīts par baptistu draudzes locekli.
Latvijas baptistu draudžu tradīcijā no vietējas draudzes saraksta draudzes loceklis tiek svītrots tikai trīs gadījumos: tad, kad draudzes loceklis ir miris; tad, kad draudzes loceklis ar draudzes zīmi aizceļojis uz citu draudzi; tad, kad draudzes loceklis top izslēgts. Jebkura cita motivācija draudzes locekļa svītrošanai no draudzes saraksta nav pieļaujama. Un, ja tas tiek darīts, tad tas liecina par trūkumiem draudzes iekšējās dzīves vadīšanā un veidošanā.
Katrā gadījumā izslēgšana no draudzes ir vissāpīgākais notikums draudzes dzīvē. Tas nedrīkst būt aprunu priekšmets. Tas ir notikums, kas smagi brīdina ikvienu draudzes locekli, lai “citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams” (1.Korintiešiem 9:27). Taisnība gan ir arī uzskatam, ka tur, kur draudzēs vairs netiek praktizēta ticības dzīves standartiem neatbilstošo draudzes locekļu izslēgšana, ir grūti vai pat neiespējami saskatīt garīgās dzīves pāri plūstošu plūdumu.
Izslēgtajam draudzes loceklim ir atpakaļcelš uz draudzi – draudzē atkal uzņemšana. Tas notiek tad, kad izslēgtais cilvēks ir sapratis sava grēka vainu, ir to nožēlojis Dieva priekšā un ir salīdzinājies ar Dievu. Tad notiek salīdzināšanās ar draudzi. Izslēgtais draudzes loceklis nāk pie tās draudzes padomes, kurā viņš ir ticis izslēgts, un draudzes padome uz uzklausītās liecības pamata pieņem rekomendāciju draudzes pilnsapulcei par izslēgtā draudzes locekļa atkal uzņemšanu. Uzņemšanas lēmumu pieņem draudzes pilnsapulce.
Tas katras draudzes dzīvē ir neaizmirstams piedzīvojums, ja izslēgtais draudzes loceklis nāk atpakaļ draudzē! Tā ir liecība par Dieva vienmēr uzrunājošo mīlestību. Patiesi, mūsu grēki tiek mesti jūras visdziļākajā vietā un aizmirsti. Tas jāsaprot arī draudzei: draudzē atpakaļ uzņemtā locekļa pagātnes grēki nav vairs pieminami un aprunājami. Dažreiz gan var būt tā, ka draudzē atpakaļ uzņemtais loceklis vairs nav spējīgs ieņemt draudzes vadošos amatus — būt padomes loceklis, diakons vai sludinātājs. Šo īpaso gadījumu risināšanā ir labi konsultēties ar LBDS un Garīdznieku brālības vadību.
Aizceļošana no draudzes ir jau pieminētais veids, kā vietējās draudzes loceklis tiek svītrots no draudzes saraksta. Bet tas nenotiek it kā bēgšus. Ir labi un skaisti, ja M. draudzes loceklis par savu nodomu pārcelties uz citu vietu un pievienoties citai draudzei dara zināmu savai līdzšinējai daudzei. Jaunajā vietā N. draudzei pieceļojušais cilvēks par savu vēlmi pievienoties šai draudzei līdzdala šīs draudzes mācītājam. N. draudzes mācītājs raksta vēstuli šī cilvēka iepriekšējās M. draudzes mācītājam un lūdz atsūtīt attiecīgā cilvēka draudzes zīmi N. draudzes mācītājam. Šāda draudzes zīme ar M. draudzes padomes lēmumu un M. draudzes mācītāja parakstu tiek nosūtīta, un šajā brīdī šis cilvēks tiek izsvītrots no M. draudzes locekļu saraksta ar piezīmi, ka aizceļojis uz N. draudzi. Kad N. draudzes mācītājs šo draudzes zīmi ir saņēmis, viņš par to informē savu draudzi, un N. draudze uzņem pieceļojušo M. draudzes locekli N. draudzē, līdz ar to viņš tiek ierakstīts N. draudzes locekļu sarakstā.
Pēc Latvijas baptistu draudzēs pastāvošās tradicionālās kārtības draudzes locekļiem nav viņiem klāt esoša dokumenta, kas paliecinātu viņu piederību baptistu draudzei. Varbūt, ka der ieklausīties priekšlikumos par dokumenta ieviešanu, kas apliecinātu bībelīgās pagremdes notikumu.
Katram baptistu draudzes loceklim ir svarīgi apzināties, ka viņa vārds ir rakstīts tā Jēra Dzīvības grāmatā un ka viņš ir pilntiesīgs baptistu draudzes loceklis vietējas draudzes pienākumos un tiesībās.
“BAPTISTU VĒSTNESIS” Nr.9 Septembris’98

Šajā mājas lapā izmanto sīkdatnes (cookie). Piekrītot sīkdatņu izmantošanai (jāspiež – PIEKRĪTU), tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Nospiežot uz izvēlnes – ‘Nepiekrītu’ Jūs nevarēsiet pilnvērtīgi izmantot mūsu mājas lapas resursus, kā piemēram Google karte, YouTube video u.c.
Detalizēta informācija par mūsu privātuma politiku. Cookie policy