6. daļa, “Dievkalpojumi”
Būt baptistu draudzes loceklim
Latvijas baptistu draudžu sena tradīcija dzīvi tiek turpināta nedēļas vakaru dievkalpojumos. Bēda vienīgi ir tā, ka daudzās vietās šie vakara dievkalpojumi ne ar ko neatšķiras no svētdienas rīta dievkalpojuma. Vairumā draudžu (vismaz pilsētās) ir divi vakara dievkalpojumi – Bībeles stunda un lūgšanu stunda. Šo tematisko vakara dievkalpojumu satura veidošana, protams, pieder draudzes mācītajam, kuram gan būtu jāatceras, ka šādi dievkalpojumi nav domāti viņa monologam, bet gan baznīcēnu iesaistīšanai dialogā vienam ar otru un ar Dievu.
Bībeles stundā katram baznīcēnam ir jāņem līdzi sava Bībele, lai varētu kopīgi sekot (vajadzības gadījumā — skaļi lasīt) nosauktajām Svēto Rakstu vietām. Bībeles stundā sacīto ir labi konspektēt, tas lieti var noderēt svētdienskolas un jaunatnes darbā.
Lūgšanu stundas baznīcēni sapulcējās, lai atklāti lūgtu Dievu. Atklātas lūgšanas vajadzība tiek diskutēta. Bet labi tur, kur atklāta lūgšana tiek praktizēta. Atklāta lūgšana nav ne Dieva, ne pārējo lūdzēju “pamācīšana” vai “informēšana”. Tā ir lūgšana un aizlūgšana par kopīgajām un individuālajām vajadzībām un pateicība Dievam par paklausītajām lugšanām.
Lūgšanu stunda ir īstā vieta kur draudzes locekļi un arī citi izsaka savas vajadzības un aicina draudzi aizlūgt. Šo vajadzību izteikšanai ir jānotiek atklāti vai nu klātesošā vārdā, vai iepriekš uzrakstītā un parakstītā zīmītē. Draudze ir tā vērta, lai savas vajadzības katrs izteiktu atklāti, raugoties draudzei acīs.
Ir situācijas, par kurām ir nepieciešamas draudzes aizlūgšanas, bet kuras nav iespējams publiski izklāstīt. Tādā gadījumā attiecīgā situācija tiek izklāstīta draudzes mācītājam, kurš tad lūgšanu stundā aicina aizlūgt par kādu situāciju vai cilvēkiem, kuru vajadzības ir uzticētas mācītājam, bet nav izpaužamas citiem, un tomēr draudzes aizlūgšanas ir ļoti vajadzīgas.
Lūgšanu stundās daudz ir dzirdētas vajadzības, bet ļoti maz tiek runāts par to, kā Dievs lūgšanas un aizlūgšanas ir paklausījis. “Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu.”(Psalms 50:23)
Tiek jautāts: “Vai nedēļas vakaru dievkalpojumus apmeklēt ir obligāti?” Mēs jau sacījām, ka baptistu draudzes svin tā Kunga dienu — svētdienu un svin to Kristus augšāmcelšanās piemiņai, tātad reizē atceroties arī Viņa upuri pie krusta Golgātā. Var sacīt, ka tāda ir visu kristīgo baznīcu kārtība. Tas arī saistās ar principu, kas izteikts Dekalogā: “Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītajā dienā ir sabats, tā Kunga, tava Dieva dusēšana, tad nebūs tev nekādu darbu darīt…” (2.Mozus 20:9-10)
Par jebkuras citas dienas, kā vien svētdienas, svinēšanu Jaunajā Derībā nevar atrast nekādus saistošus paskubinājumus. Visu citu dienu svinēšana vai citas dienas dievkalpojumu noturēšana saistās ar visas kristīgās baznīcas vai protestantu konfesiju, vai baptistu denominācijas tradīciju. Tā, piemēram, visas kristīgās baznīcas svin Lielo Piektdienu un baptistiem nevajadzētu šo tradīciju ignorēt ne dievnamā, ne mājās. Protestanti atzīmē Ticības atjaunošanas dienu jeb Reformācijas svētkus – 31. oktobrī. Un tā ir laba izdevība runāt “par to ticību, kas svētajiem reiz uzticēta” (Jūdas vēst.3). Par jebkuras citas dienas svinēšanu, izņemot svētdienu, var sacīt ar apustuļa Pāvila vārdiem: “Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas. Ikviens lai pilnīgi turās savā pārliecībā! Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro tam Kungam par godu…” (Romiešiem 14:5-6)
Baptistu draudžu nedēļas vakara dievkalpojumu apmeklēšanu nedrīkst uzlūkot ne kā draudzes locekļu pienākumu, ne kā mērauklu viņa ticības dzīves izvērtēšanai. Nedēļas vakara dievkalpojumi, protams, ir laba iespēja katra draudzes locekļa garīgās dzīves izaugsmei un stiprinašanai. Ja vien cilvēks ir brīvs no sava ikdienas darba pienākuma, tad tā ir skaista izdevība būt kopā ar Dieva ļaudīm pie Dieva dzīvajiem vārdiem un pie lūgšanu kopības.
Ja par draudzes izvēlētajiem nedēļas vakaru dievkalpojumiem mēs runājam kā par piedāvātu iespēju, tad mazliet savādāk ir ar piedalīšanos kora mēģinājumā. Pirms iesaistīties draudzes kora sastāvā, katram cilvēkam ir rūpīgi jāapsver savas iespējas daudzmaz regulāri apmeklēt kora mēģinājumus, jo bez piedalīšanās kora mēģinājumos viņš nevar būt kora dziedātājs. Dziedāšana korī ir ne tikai jauka iespēja dziedāt korī svētdienās un svētkos, bet arī noteikta prasība apmeklēt kora mēģinājumus gan tad, kad tie notiek nedēļas vakarā, gan tad, kad tie notiek pirms svētdienas rīta dievkalpojuma. Ar savu izvēli dziedāt draudzes korī cilvēks ir sevi saistījis pie tāda pienākuma, kura veikšanā ir nepieciešami it visi kora dziedātāji. Tāda pat papildus slodze un pienākums ir tad, ja cilvēks ir kļuvis par svētdienskolas darbinieku, māsu pulciņa vai jaunatnes kopas locekli. Te vietā ir Jēzus padoms, ka, pirms tornis tiek celts, rūpīgi ir jāpārdomā, vai darbu varēs novest līdz galam.
“BAPTISTU VĒSTNESIS” Nr.8 Augusts’98

Šajā mājas lapā izmanto sīkdatnes (cookie). Piekrītot sīkdatņu izmantošanai (jāspiež – PIEKRĪTU), tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Nospiežot uz izvēlnes – ‘Nepiekrītu’ Jūs nevarēsiet pilnvērtīgi izmantot mūsu mājas lapas resursus, kā piemēram Google karte, YouTube video u.c.
Detalizēta informācija par mūsu privātuma politiku. Cookie policy