14. daļa, “Ģimene, draudze, sabiedrība”
Būt baptistu draudzes loceklim
Ģimene, draudze, sabiedrība — tie ir tie trīs lielie loki, kurā aizrit katra baptista dzīve un liecība. Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē pastāvīgi novilkt veco cilvēku un apvilkt jauno (Kolosiešiem 3:9-10). Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē realizēt savus pienākumus un savas tiesības savā vietējā draudzē un visā draudžu savienībā. Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē sajust sevi savā sabiedrībā, savā tautā, savā valstī. Kas mēs, baptisti, esam savā valstī, kādiem mums ir jābūt, lai mūsu tauta un mūsu valsts tiktu svētīta ar mūsu ticības gaismu, ar mūsu darbu iespaidu?
Ārpus savas ģimenes mēs vispirms esam skolēni, tad studenti. Mācīšanās skolā un studēšana augstskolā ir bērnu un jauniešu darbs. Ja skolēns un students ir baptistu ģimenes atvase un jo vairāk, ja viņš pats ir baptistu draudzes loceklis, tad mācību darbs ir saprotams kā daļa no Dieva noliktās kārtības: “Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.” (2.Mozus 20:9) Katram skolēnam un katram studentam viņa mācību darbs ir viņa dzīves un laika izlietošanas prioritāte. Skolēna un studenta kristīgās dzīves kvalitāte netiek vērtēta pēc tā, cik bieži viņi apmeklē jauniešu kopas sanāksmes darba dienu vakaros, bet gan pēc tā, kādas ir skolēna un studenta sekmes macībās un uzvedība skolā vai augstskolā.
Katra pieauguša, vesela un normāla cilvēka dzīves gaita ir ikdienas darbs rūpnīcā vai slimnīcā, lauku sētā vai veikalā, pašvaldību kancelejā vai kādā mācību iestādē, pie mašīnas stūres vai pie rakstāmgalda. Ikdienas darbs nav ne lāsts, ne liecība par to Kungu, bet ir mūsu dzīves esamības neatņemama un nediskutējama sastāvdaļa. Darot savu ikdienas darbu, mēs varam to pārvērst par savas dzīves lāstu, ja darba gaitās esam pavirši, negodīgi, mantkārīgi. Darot savu ikdienas darbu, mēs varam būt klusi vai sadzirdami liecinieki par savu Pestītāju un Kungu, ja esam iemantojuši kristīgas personības autoritāti savu darbabiedru vidū.
Ja esam izvēlējušies kādu darbu un esam tajā pieņemti, tad mums ir jārēķinājās ar tiem noteikumiem, kādus diktē darba devējs. Kristietis nevar darbā prasīt sev kādas īpašas privilēģijas. Par to, ko kristietis grib un var darīt vai nedarīt, ir jādomā pirms iestāšanās darbā.
Mūsu pienākumi ģimenē. Ja visa ģimene ir baptistu draudzes locekļi, tad visi kopā spēj savus mājas darbus izkārtot tā, lai ģimenes locekļi darbdienas vakaros varētu būt dievnamā gan lūgšanas stundā un Bībeles apcerē, gan kora mēģinājumā un jaunatnes sanāksmē. Citādi tas ir, ja ģimene ir dalīta šaurā un platā ceļa gājējos. Tad ģimenes laika izlietošana ir viena no grūtajām problēmām. Esmu pārliecināts, ka vienīgais laiks, uz ko ticīgais cilvēks var stingri pastāvēt, ir svētdiena. Svētdienas izlietošana ir pakļauta tiem principiem, kas ietverti apustuļa Pētera vārdos: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.”(Apustuļu darbi 5:29)
Mūsu pienākumi sabiedrībā un valstī. Pirmais pienākums, ar ko sastopas jaunietis sabiedrībā, ir karadienests. Daži baptisti aizstāv ideju par pilnīgu pacifismu, t.i., nekad un nekādā gadījumā neņemt rokā ieroci. Tai pašā laikā diez vai atradīsies kāds baptists, kurš briesmu gadījumā nesauks palīga policistu un karalaikā vismaz neslēpsies aiz muguras tiem, kuriem rokā ir ierocis. Tātad: katrs baptists ir gatavs izmantot ieroču aizsardzību un palīdzību, ja ierocis ir cita cilvēka rokēs, bet ne visi baptisti vēlas ar ieroci rokās aizsargāt citus. Šodien dzirdamas balsis, kas attaisno jaunekļu neiešanu armijā ar armijas, policistu un zemessardzes ļoti zemo morālo līmeni, sakot no virsnieka līdz ierindniekam. Un atkal tādi ļaudis uzveļ atbildību tikai citu cilvēku plecos, paši nevēlēdamies ne pirkstiņu pakustināt, lai morālā gaisotne mūsu aizstāvju rindās uzlabotos. No sacītā izriet viennozīmīgs secinājums: būt baptistu draudzes loceklim nozīmē, ja vien veselība to atļauj, piedalīties savas Tēvzemes aizsardzības spēku veidošanā un stiprināšanā, uzņemoties savas personības daļas atbildību par visiem Latvijas aizsardzības spēkiem.
Jautājumu par karadienestu var aplūkot arī no Bībeles viedokļa. Visa Vecā Derība ir nepārtrauktu karu vēsture. Jaunā Derība nekur nenosoda cilvēka atrašanos armijā. Jānis Kristītājs karavīriem, kas nāca pie viņa, nesacīja, lai tie atstāj karavīra gaitas, bet gan lai tajās uzvedās kā karavīram pieklājas: “Neaplaupiet nevienu un neizspiediet nevienam naudu, un esiet mierā ar savu algu.” (Lūkas ev. 3:14.) Kad Kapernaumā pie Jēzus atnāca kāds virsnieks, Jēzus uzteica šī virsnieka dienesta gaitās iegūto izpratni: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Izraēlā Es tādu ticību neesmu atradis.”(Mateja ev. 8:10.) Apustulis Pāvils, paskubinot Timoteju, par priekšzīmi rāda karavīru: “Ciet līdz ar citiem ļaunumu, būdams labs Jēzus Kristus kareivis.” (2.Timotejam 2:3.) Nav iespējams pacifismu pamatot Bībeles atziņās. Un tāpēc būt baptistu draudzes loceklim nozīmē pildīt savu pienākumu savas dzimtenes bruņotajās vienībās.
Mūsu pienākumi pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju darbā. Vai kristietim, vai baptistam ir jābūt kādas partijas loceklim, ir katra cilvēka privāta izvēle. Viena lieta ir skaidra, ka darbošanās kādā partijā ir vienīgi ceļš uz iespējamu darbu gan pašvaldībā, gan valsts institūcijās.
Katram baptistam ir dota pilnīga izvēles brīvība privāti saistīties vai nesaistīties ar partiju aktivitātēm. Un tāpēc ne baptistu draudzes dievnams, ne dievnama pagalms nedrīkstētu pārvērsties par kādas partijas aģitācijas vietu. Katram baptistam ir tiesības būt kandidātam pašvaldības un Saeimas vēlēšanu sarakstos. Katram baptistam ir tiesības ieņemt jebkuru amatu pašvaldībā vai valsts pārvaldes institūcijās, ja viņš uz to tiek aicināts.
Visos šajos jautājumos baptistu draudzei varētu būt tikai padomdevējas tiesības, ja kāds draudzes loceklis šajos jautājumos savai draudzei padomu prasītu, bet draudze nav tiesīga ne aizliegt, ne pavēlēt šo jautājumu risināšanā.
Tas, uz ko mēs varam aicināt katru kristieti, katru baptistu draudzes locekli, lai viņš vai viņa piedalītos gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Tā ir vienīgā aģitācija, kas būtu pieļaujama dievnamā, lai katrs draudzes loceklis pildītu savu pilsoņa pienākumu vēlēšanās. Dievnamā neiespējami ir aģitēt par vienas vai citas partijas sarakstu, bet ir iespējams aicināt izdarīt savu izvēli par tiem ļaudīm, kam uzticēt mūsu sabiedrības vadīšanu.
Ļoti nopietns jautājums katram mūsu valsts iedzīvotājam ir viņa nacionālā identitāte. Tas nav tikai latviešu jautājums, tas ir visu tautu jautājums, vienalga, kur cilvēki dzīvotu: piederība savai tautai. Un, kad stipra ir savas nacionālās piederības apziņa, tad var runāt par savu piederību valstij, kurā dzīvojam. Bez tam visiem kristiešiem, arī baptistiem, ļoti aktuāls ir jautājums par dažādām tautām piederošo kristiešu atrašanos vienas baznīcas vai denominācijas lokā, dažreiz arī vienas vietējās draudzes lokā.
Pirmkārt, katram cilvēkam ir viņa nacionālā piederība. Jaunā Derība akcentē katras tautas tiesības uz savu teritoriju un uz savu valodu, tātad uz savu paliekošu identitāti. Apustulis Pāvils savā Atēnu svētrunā šo problēmu raksturo ļoti skaidri: “Viņš [Dievs] licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot.” (Apustuļu darbi 17:26.) Atklāsmes grāmata rāda skatu, kas ir tie ļaudis, kas savas drēbes mazgājuši un balinājuši Jēra asinīs: “Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām, stāveja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokas.” (7,9) Nav pazudusi ne nacionālā identitāte, ne valodu atšķirība, bet ir visu šo daudzveidību vienojošais apstāklis: “Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” (7:10) Latvietis lai vienmēr zina, ka viņš ir latvietis. Krievs lai vienmēr zina, ka viņš ir krievs. Čigāns lai vienmēr zina, ka viņš ir čigāns. Un tā lai pie katras tautas piederošais ir lepns, ka viņa tautība tiek ierakstīta pasē, katras personas galvenajā dokumentā.
Tā ir traģēdija, ka cilvēki pazaudē savu piederību savai tautai, savai valodai, savai zemei. Vāja nacionālās identitātes apziņa ir plūstošas smiltis jebkurai politiskai formācijai. Stipra piederības apziņa savai tautai ļauj spert nākošo soli, kas ļaudis var vienot, — piederība savai valstij. Tas būtiskākais, pēc kā ir jācenšās katram kristietim Latvijā, nav latviska Latvija, kurā latvietībai būtu kādas īpašas privilēģijas (kā kādreiz kompartijas biedriem padomju okupācijas gados), bet gan demokrātiska un brīva valsts visiem tās iedzīvotājiem. Ne tautu asimilācija, ne kosmopolītisms, bet visu tautu saglabāta identitāte arī Latvijas robežās. Ja katrai tautai piederošie cilvēki varēs brīvi saglabāt savu nacionālo identitāti, tad visi pratīs arī latviešu valodu un visi zinās arī Latvijas vēsturi. Nenoliedzami, ka mūsu valstī būs pilsoņi un nepilsoņi, būs vēl citas atestācijas cilvēki, taču, ja viņi ir šeit un dzīvo mūsu Latvijas robežās, tad visiem ir tiesības baudīt demokrātiskas valsts brīvības augļus. Vēl vairāk: katram cilvēkam, kuram ir dotas tiesības dzīvot Latvijā, ir jāsajūt, ka viņš ir tajās trīs zvaigznēs, kuras tur Māte-Latvija.
Un tad ir trešais moments: būt baptistu draudzes loceklim nozīmē pāri nacionālajai identitātei, to nepazaudējot un nenoliedzot, redzēt katrā cilvēkā savu līdzcilvēku un katrā baptistā savu ticības māsu un brāli. Tas ir mans aicinājums ne tikai latviešu baptistiem. Tas ir mans aicinājums arī krievu baptistiem, kuri joprojām negrib ienākt iekšā, lai kopīgi priecātos par Latvijas brīvību un neatkarību (Lūkas ev. 15:25-28). Latviešu baptisti nedrīkst nicināt krievu baptistus ar nokratīto okupācijas varu, un krievu baptisti nedrīkst “iestellēties” savā aizvainojuma sajūtā par pazaudētajam valodas privilēģijām. Viegli jau ir pateikt — nedrīkst… Būt baptistu draudzes loceklim, latvietim vai krievam, nozīmē atvērt savu sirdi tā, lai Svētais Gars var izliet Dieva mīlestību mūsos, ka mēs, baptisti, esam priekšpulks Dieva nodoma un normālu attiecību veidošanai un realizēšanai mūsu kopīgajā valstī — Latvijā.
“BAPTISTU VĒSTNESIS” Nr.2 Februāris ’99

Šajā mājas lapā izmanto sīkdatnes (cookie). Piekrītot sīkdatņu izmantošanai (jāspiež – PIEKRĪTU), tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Nospiežot uz izvēlnes – ‘Nepiekrītu’ Jūs nevarēsiet pilnvērtīgi izmantot mūsu mājas lapas resursus, kā piemēram Google karte, YouTube video u.c.
Detalizēta informācija par mūsu privātuma politiku. Cookie policy