13. daļa, “Draudze un ģimene”
Būt baptistu draudzes loceklim
Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē tādam būt ne tikai dievnamā un ne tikai draudzes dzīves aktivitātēs. Mēs esam kristieši, mēs esam baptisti vienmēr un visur. Un kā baptistiem mums ir nozīmīga mūsu dzīves un stājas liecība arī ārpus dievnama — darba pienākumā un atpūtā, ģimenē un sabiedrībā.
Dažas atziņas un uzskati, pie kuriem baptisti cenšas turēties ģimenes dzīves jautājumos.
Baptisti stingri pieturas pie kristīgas salaulāšanas kartības. Jebšu laulības kārta pieder pie civilās dzīves paradībām un laulības juridiskajam faktam ir nepieciešama valsts iestādē noslēgts laulības akts un dokumentu noformēšana, taču visas kristīgās baznīcas, konfesijas un denominācijas uzskata, ka laulāto ļaužu faktiskā laulības dzīve iesākas tikai tad, kad laulības kārtā ieejošie – vīrietis un sieviete ir devuši savu “Jā!” vārda solījumu Dieva un draudzes priekšā. To varētu pateikt arī vienkāršāk: baptisti uzskata, ka laulības fakta morālās sekas drīkst iestāties tikai pēc tam, kad laulības aktā ir bijusi mācītāja izlūgtā Dieva svētība.
Ir gadījumi, kad atgriešanos no grēkiem piedzīvo tādi cilvēki, kuri līdz tam ir dzīvojuši laulībā, kas nav bijusi reģistrēta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne noslēgta baznīcā. Pirms šie cilvēki tiek bībelīgi pagremdēti un tiek uzņemti baptistu draudzē, viņiem noteikti ir jānokārto savas laulības reģistrēšana valsts iestādēs. Pēc bībelīgas pagremdes un uzņemšanas draudzē ir labi, ja notiek šo ļaužu laulības svētīšana pie dievnama altāra. Tam nav jābūt atklātam laulību dievkalpojumam, tas var būt skaists svētbrīdis šaurā piederīgo un draudzes pārstāvju lokā. Bet, protams, tāds laulību svētbrīdis var būt arī plaši publisks.
Baptisti audzina savu jaunatni izpratnē, ka stipra kristīga dzīve var veidoties tikai tad, ja laulības dzīvi iesāk cilvēki, kuriem abiem ir vienāda ticības dzīves atziņa, ja abi kopīgi var zemoties Dieva priekšā lūgšanā un abi kopā var doties uz vienu dievnamu. Ja laulības dzīve ir nodibināta uz citiem pamatiem, tad, ja viens no laulātajiem ir baptists, viņam ir skaidri jāapzinājas, ka vienatnē ir uzņēmies divkārt smagu nastu: saglabāt savu ticības dzīvi un saglabāt savu ģimeni. Lai tādā situācija Dievs patiesi ir žēlīgs un dod vajadzīgo spēku un mīlestības izturību!
Baptisti grib būt patiesi Bībeles atziņās par seksuālajiem jautājumiem. Seksuālas attiecības pieder tikai ģimenē — vienam vīram viena sieva, vienai sievai viens vīrs. Ģimenes dzīvē seksuālas attiecības ir gan vairošanās pamats, gan fizisko un psiholoģisko pārdzīvojumu nesējas. Seksuālās attiecības ir Dieva dāvana vīram un sievai gimenē un tikai gimenē. Par baptistu draudzes locekļiem kļūst ļaudis ar vissarežģītāko pagātnes pieredzi seksa jautājumos. Ārpus ģimenes piekoptas seksuālās attiecības ir grēks, un tā vara zūd tikai tad, kad saņemam no Dieva visu mūsu grēku piedošanu. Taču ievainotā erosa brūces paliek. levainoto erosu var dziedināt vienīgi dievišķā agape. Bībele un baptistu draudze mūs māca cilvēka ievainoto intimitāti dziedināt Dieva mīlestības visaptverošajā spēkā.
Baptisti ir vienprātīgi savā atziņā, ka aborts nekādā ziņā nepieder pie bērnu skaita regulēšanas pasākumiem gimenē.
Ir gadījumi, kad Dieva piedošanu Jēzū Kristū piedzīvo cilvēki, kuri ir pametuši savu ģimenes dzīvi, bet nav oficiāli nokārtojuši šķiršanās faktu. No šādiem cilvēkiem draudze noteikti prasa vispirms nokārtot savas ģimenes dzīves jautājumu: ja iespējams, atjaunot savas ģimenes saites, ja tas nav iespējams, tad nokārtot oficiālu šķiršanos. Un tikai tad ir iespējama šo cilvēku bībelīga pagremde un uzņemšana draudzē.
Tas ir labi un skaisti, ja visa ģimene ir baptisti. Tad ir viena doma, viena gaita, viena attieksme pret materiālajām un garīgajām vērtībām, viena kalpošana draudzē un sabiedrībā. Protams, nule sacītais ir ideālais variants. Tik gludi un saskanīgi jau nemaz nav. Bet, domstarpības risinot, baptistiem vienā gimenē tomēr paliek viena mēraukla – Bībele, viena priekszīme – Jēzus Kristus, viena vērtību pārbaudes vieta – draudze.
Ļaudis, kas paaudzi aiz paaudzes ir baptisti, daudzejādi tiek pasargāti no pasaules negatīvajiem iespaidiem. Bet mēs nedrīkstam nedomāt par problēmām un pat briesmām, kas draud arī tādai tradicionālai baptistu vides ģimenei. Viena no briesmām ir iekapsulēšanās savu uzskatu nemaldībā. Netiek pieļauta neviena pārmaiņu ēna, nerunājot nemaz par pārmaiņu vēsmām vai vējiem. Un lai šo iekopto dzīves stilu saglabātu, tad bērniem un mazbērniem tiek meklētas kristīgas skolas, vēl labāk, ja tās būtu baptistu skolas. Tādā veidā tiek auklēta un lolota cerība uz baptisma sukcesiju no paaudzes uz paaudzi. Diemžēl tā tas nenotiek. Siltumnīcā izaudzētais neiztur pasaules vēju pārbaudi.
Katrā ziņā ir kādi stipri pamati, kas ir noturīgi visos pārbaudījumos. Šos pamatus veido kristīgās dzīves īstenība visā tās daudzveidībā. Neliekuļots kristietības kults, godīgums materiālās un garīgās dzīves jautājumos, draudzes dzīves cieņa ģimenes sarunās un rīcībā, mīlestība, kas apklāj un kas visu piepilda – tā veidojās bērnu kristīgais raksturs ģimenē, tā viņi nonāk pie personīgas izšķiršanās par Jēzu Kristu ka Pestītāju un Kungu. Es vēlos vēl un vēl akcentēt svētdienskolas vietu bērnu kristīgajā audzināšanā. Ne vienas vai citas baznīcas vai denominācijas ticības mācība valsts skolās, bet aktīvs darbs visu draudžu svētdienskolās ir tas būtiskais priekšnoteikums, kas veido kristīgās morāles realizēšanu bērna topošajā personībā. Katrai baptistu draudzei ar visiem iespējamiem līdzekļiem ir jāsekmē svētdienskolas darba saturs un attīstība. Svētdienskolai nav jādublē skolas interešu pulciņu darbs vai jārada laba laika izlietošanas pasākumus. Svētdienskola ir tā īstā vieta, kur līdzās kristīgajai ģimenei bērns iepazīstas ar ticības mācības pamatiem.
Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē kopt savu personīgo dievbijibu ne tikai draudzes sanāksmēs, bet arī privātajā dzīvē.
Pirmkārt, tā ir mūsu privātā lūgšanas dzīve. Par to saka Jēzus: “Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas druvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” (Mateja ev. 6:6) Arī ģimenē katram tās loceklim ir jāatrod iespēja vienatnē būt ar Dievu lūgšanā. Līdzās šīm vienatnes lūgšanām ģimene meklē kopīgas lūgšanas. Katrā ģimenē izveidojas sava kartība, bet ir labi tādus kopīgu lūgšanu brīžus atrast un tos kopt regulāri. Baptistu ģimenē katra ēdienreize iesākas ar kopīgi sacītu vai nodziedātu pateicības lūgšanu.
Otrkārt, pie privāti koptās dievbijības pieder Bībeles regulāra lasīšana. Ir labi sekot kādai noteiktai Bībeles lasīšanas sistēmai. Mūsu draudžu kalendārā viemēr ir Bībeles ikdienas lasījuma kārtība. Mēs tiekam aicināti Bībeli lasīt pēc Bībeles Draugu līgas programmas. Dažkārt draudze izvēlas savu Bībeles lasīšanas kartību. Piemēram, 1997. gadā Aizputes draudzē gada laikā izlasījām visu Bībeli, katru svētdienu lasot 5 nodaļas no Jaunās Derības un katru darbadienu lasot 3 nodalas no Vecās Derības. Privātajā dzīvē ļoti teicama Bībeles lasīšanas metode ir katru dienu izlasīt vienu nodaļu un darīt to no vāka līdz vākam. Vēl labāk, ja līdzās latviski lasītajam tekstam varam to pašu nodaļu lasīt kādā svešvalodā.
Treškārt, mūsu privato dievbijību veido padziļināta iepazīšanas ar mūsu dziesmu grāmatu. “Dziesmu grāmata baptistu draudzēm” (Rīga, 1978.), neskatoties uz vairākām nepilnībām un pat kļūdām, veido mūsu kopīgo Dieva pielūgsmi, slavu un pateicību, kā arī izteic mūsu grēku nožēlu un atgriešanos. Dziesmu grāmata izteic mūsu draudzēs kopto teoloģiju un dievkalpojuma veidoto kartību. Latviešu baptistu kopības izjūtu veido un stiprina apziņa, ka svētdienas rīta dievkalpojumos visos mūsu dievnamos esam vienoti vienā un tajā pašā Jēzus Kristus Vārdā, tiek lasīts no vienas un tās pašas Bībeles, tiek dziedāts no vienas un tās pašas dziesmu grāmatas, tiek sacīta lūgšana pie viena un ta paša Žēlastības troņa. Labi, ja citos dievkalpojumos vai sanāksmēs varam lietot citus dziesmu krājumus. Joprojām dziedamas dziesmas ir krājumos “Mūsu dziesminieks” (pirmais izdevums 1905.) un “Atmodas dziesmas” (1926.). Ir draudzes, kurās šie senie krājumi ir pietiekošā daudzumā, lai no tiem dziedātu nelielās sapulcēs. Skaistas dziesmas ir krājumā “Jauna dziesma” (1997.).
Ceturtkārt, katrs baptistu draudzes loceklis rūpīgi lasa mūsu žurnālus un kalendāru jeb gadagrāmatu. Katrā ģimenē būtu jābūt mūsu žurnālu un kalendāru pilnam komplektam. Ja tas materiālo apstākļu dēļ nav iespējams, tad jāizmanto draudzes bibliotēka un rūpīgi jāizlasa katrs kalendārs un katrs žurnāls. Mūsu periodikas lasīšana veido gan mūsu individuālo dievbijību, gan iesaista mūs kopīgu atziņu veidošanā, un mēs pastavīgi tiekam audzināti būt par baptistu draudzes locekļiem. Tāpēc lai katrā ģimenē tiek lasīti un krāti mūsu žurnāli “Baptistu Vēstnesis”, “Gaismiņa”, “Labā Vēsts”, “Marija un Marta” un kalendārs-gadagrāmata. Bez tam daudzās draudzēs ir savi informatīvie izdevumi — ziņu lapas vai žurnāli. Tie ir nepieciešami materiāli attiecīgās draudzes locekļiem.
Piektkārt, mūsu personīgo dievbijību audzina labas garīgas grāmatas. Mūsdienās garīga satura grāmatas ir pieejamas lielā skaitā. Vairumam no baptistu draudzes locekļiem vēl nav savu kritēriju, kas palīdzētu atšķirt labu grāmatu no sēnalām. Pie kritērijiem pieder vairāki momenti: pats galvenais kritērijs ir grāmatas autors, tad grāmatas izdevēji, grāmatas tulkotājs, grāmatas vieta kāda sērijā, grāmatnīca, kurā grāmata tiek pārdota un tamlīdzīgi. Atceros, ka padomju okupācijas gados tika izdots daudz tulkotas literatūras. Bija grūti orientēties tulkotās literatūras klāstā, jo vairums no tām bija citās zemēs nepieņemta padomju propagandas literatūra. Bet bija arī Elijas Klienes tulkotie darbi, un tulkotājas vārds (protams, viņa nebija tāda vienlgā) bija garants augstvērtīgas literatūras izvēlei. Ir ļoti nozīmīgi lasīt labas kristīgas grāmatas un lasīt tās regulāri. Šai sakarā divas nelielas piebildes. Pirmā: grāmatu lasīšanā ir jāņem vērā jau pieminētais baptistu princips, ka baptisti neveido kādu noslēgtu teoloģisku uzskatu sistēmu, ka mums nav tādu autoru, kuru darbi varētu kļūt par mūsu ticības mācības nemaldīgu pamatu. Vienīgā visu atziņu mēraukla ir Bībele. Un tāpēc katru kristīgu grāmatu mēs lasam ar pastāvīgu skatienu Bībelē. Būs autori un grāmatas, par kurām varēsim sacīt, ka tās patiesi atbilst baptistu draudžu izpratnei un ka tās šo izpratni paplašina, un padziļina, un novērš mūsu atziņu nepilnības. Būs autori un grāmatas, kuras būsim izlasījuši kā interesantu vai neinteresantu materiālu. Būs autori un grāmatas, par kurām sacīsim, ka tās nav derīgas lasīšanai. Bet nevienam autoram un nevienai grāmatai mēs, baptisti, nepiesiesim savu sirdi, nevienai mēs nedodam valdīt mūsu atziņā un draudžu kalpošanā. Mēs pieņemam to, kas ir derīgs Bībeles gaismā, un noraidām to, kas Bībeles patiesības aptumšo. Otra piebilde: mūsu draudzēs pastāv tendence vērtēt lietas un paradības ar izlasīto 16 līdz 60 lappušu plānas brošūrās. Bieži vien mūsu teoloģija top par brošūriņu teoloģiju. Taisnības labad gan jāsaka, ka pēdējos gados neēsam izdevuši nevienu 300 vai 400 lappušu teoloģiska rakstura grāmatu. Un tomēr fundamentālas teoloģiskas un celsmes literatūras grāmatas varēs atrast tie, kuri nopietni gribēs veidot savus teoloģiskos uzskatus un garīgo dzīvi.
Pie mūsu privāti koptās dievbijības pieder mūsu izpratne par atturību. Baptistu izpratnē atturība aktuāli saistās ar alkoholisko dzērienu nelietošanu. Tas ir noteikts Latvijas baptistu princips: pilnīga atturība — alkoholiskos dzērienus nemaz un nekad. Bībelē var atrast piemērus, kas attaisno alkohola mērenu lietošanu. Bet Bībelē var atrast arī piemērus verdzības paturēšanai, sievietes pazemošanai, ienaidnieka iznīcināšanai… Tieši Bībeles mācības gaismā vergi ir ieguvusi brīvību un verdzība kā tāda ir nosodīta, sievietes ir ieguvušas savu īsto vietu līdzās vīriešiem, uzvarētais ienaidnieks netop iznīcināts, bet saudzēts un atbrīvots. Un Bībeles mācības gaismā mēs meklējam atturēties no visa, kas ar sīku dzirkstelīti sākumā var beigās liesmā sadedzināt visu. Mums nepavisam nav nepieciešams debatēt par alkohola lietošanas “saprātīgām” robežām, jo dzīve tūkstoškārt to ir pierādījusi — alkohola lietošanā “saprātīgu” robežu nav. Un tāpēc Latvijas baptisti saka alkoholam viennozīmīgu NĒ! Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē būt absolūtam atturībniekam attiecībā pret alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka baptistu ģimenē alkohols jebkurā tā izskatā un stiprumā lietots netiek. Tātad nav arī vajadzības pēc spirtoto dzērienu glāzītēm, kas neticības laikā tikušas nopirktas vai uzdāvinātas. Tās tiek iznīcinātas kā vairs nevajadzīgas. Baptista mājās, baptistu ģimenē rīkotās viesībās nav vietas ne glāzītēm, ne pelnu traukam. Katram nācējam uz baptistu māju ir skaidri jāzin, ka tur netiek lietoti alkoholiskie dzērieni un ka tajās mājas smēķēšana nav iespējama.
Bieži tiek jautāts, ko darīt baptistam, kad viņš tiek aicināts tādās viesības, kurās tiek lietoti alkoholiskie dzerieni? Apustulis Pāvils šo jautājumu atbild ļoti sakāpināti (ne gluži tā, kā mēs šo jautājumu uzdevām): ” Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem. Es nedomāju – vispār ar šīs pasaules netiklajiem vai mantraušiem, vai laupītājiem, vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules ” (1.KorintieSiem 5:9-10) Jaunās Derības burts un gars neaizliedz ticīga cilvēka kontaktus ar neticīgajiem, gluži pretēji, aicina mūs būt ar ticīga cilvēka iespaidu neticīgo ļaužu vidū. Es uzdodu jautājumu pats sev: “Vai es neticīgā sabiedrībā, kura tiks lietots arī alkohols, spēšu izturēties kā kristietis un nedzert kā baptists?” Ja es to ar Dieva palīdzību spēju, tad es uz tādām viesībām eju. Ja es apzinos, ka tāda vide var kļūt man par krišanu, tad es uz tādām viesībām neeju, tādā sabiedrībā neuzturos. Mums, baptistiem, gan vajadzētu tā sakņoties savā Kungā, ka mēs jebkurā pasaulīgā sabiedrībā paliekam Kristus gaismas nesēji un jebkurai kārdināšanai varam noteikti atsacīt. Baptisti praktizē noteiktu atturību no smēķēšanas. Smēķēšana tiek saskatīta par ļaunumu, kas posta nevien paša smēķētāja veselību un dzīvi, bet ir liels ļaunums arī tiem, kuriem jāieelpo smēķētāja izpūstie dūmi. Latvijas baptisti viennozīmīgi smēķēšanu noraida un uzskata smēķēšanu un alkohola lietošanu par tādiem grēkiem, no kuriem ir jānovēršas un kuri Pestītāja dāvātās jaunās dzīvības spēkā ir jāatstāj. Reiz kāda jauna sieviete man jautāja, ka var atbrīvoties no smēķēšanas. Savu vēlēšanos atbrīvoties no smēķēšanas viņa motivēja šādi: “Smēķēšana kavē manas ticības dzīves pieaugumu.” Biju pārsteigts par šo divu momentu līdzāspastāvēšanu — ticība un smēķēšana. Izradījas, ka viņa jau ir kādas baptistu draudzes locekle un ka neviens viņai nav sacījis, ka grēku piedošana un atstāšana attiecās arī uz smēķēšanu. Tā, protams, bija šīs baptistu draudzes vadītāju rupja kļūda, ka viņi par smēķēšanas ļaunumu un tā atmešanu nebija runājuši ar tiem, kas tiek bībelīgi pagremdēti un kļūst baptistu draudzes locekļi. Bet šī saruna arī parādīja, ka baptistu vēršanās pret smēķēšanu nav kāda tukša iedoma, ka smēķēšanas ļaunums patiesi stājās ceļā ticībai tā, kā to dara grēks.
Kāda cita problēma ir ienākusi mūsu draudžu lokā —jautājums par dejošanu. No pasaules līdzi paņemtā vēlme dejot tiek aizstāvēta ar dažiem Vecā Derībā sastopamiem izteicieniem un piemēriem. Netiek jautāts par šo situāciju vēsturisko kontekstu, netiek arī izlasīti ar dejošanu saistītie notikumi līdz galam, bet dejošanas azarts tiek piesegts ar svētiem un nesvētiem vārdiem: “Heijā, saņemt gribu es. Heijā, Tavu žēlastību. Heijā, Tavā priekšā dejošu es.”(Dziesmu krājums “Žēlastība jau līst” 1998., Nr.51.) Jaunās Derības gaismā varam vērtēt dejošanu kā bīstamu ceļu, kas ved uz fizisku un garīgu izlaidību. Un tāpēc baptisti no dejošanas atturās, atrodot daudz citus veidus, kā izteikt Dieva godu un slavu un kā vairot savu personīgo dievbijību. (Esmu ticis aicināts plašāk izteikties par šo jautājumu un ceru to darīt pēc šī apcerējuma pabeigšanas.)
Pilnīga atturība no alkohola lietošanas, smēķēšanas un dejošanas vēl neizsmeļ visu atturības saturu, kādu to redz baptistu draudzes. Pieskarsimies vēl dažām lietām, kad jēdziens “atturība” nozīmē sevis ierobežošanu un ir vienlīdz nozīmīgs gan ģimenē, gan sabiedrībā un atstāj visdziļāko iespaidu uz mūsu privātās dievbijības veidošanos.
Atturība mūsu valodā, mūsu vārdu krājuma izvēlē. Grēku piedošanas īstenība un piedzimšana no augšienes ir tie notikumi, kas likuši nopietni pārvērtēt mūsu valodā lietoto vārdu krājumu. Nevajag piekopt svētu frāžu lietosanu, bet vajag ik dienas kopt literāru un saturīgu valodu. Atceros kādu cilvēku, kurš, rīta stundā nākdams pretī, jau pa gabalu sauca: “Aleluja! Slavēts Tas Kungs!” Es viņam atbildēju: “Latvieši rīta stundā saka labrīt!”
Par mūsu valodas skaistumu un tīrību ir jādomā vienmēr. Mēs arī dievnamā un ticīgo ļaužu sabiedrībā lietosim tādus vārdus, kādus esam pieraduši lietot mājās, skolā vai darbavietā. Ja mājās un ģimenē lietosim labus vārdus, tad tādus lietosim arī it visur. Literāro valodu kopjam arī tad, kad lasam labu daiļliteratūru, kad regulāri lasam mūsu labāko dzejnieku darbus. Tad mēs varēsim piepildīt apustuļa Pāvila aicinājumu: “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svetību klausītājiem.”(Efeziešiem 4:29) Atturība mūsu apgērbē un rotaslietu lietošanā. Tie, kuri cenšās nomaksāt visus komunālos maksājumus un tad vēl iegādāties saviem bērniem dārgos skolas piederumus, dzīvo grūtos un spaidīgos apstākļos. Viņiem sevi ir jāierobežo gan savā ēdienkartē, gan savā garderobē. Kad atrodamies tādā sarežģītā un sliktā sociālā situācijā, tad ļoti nopietnai ir jābūt ticīgo ļaužu attieksmei pret savu apģērbu, pret rotaslietām, kas parasti gan ir tikai bižutērijas līmenī, pret savām ēšanas iespējām un sava dzīvokļa interjeru. Mums allaž ir jājautā: cik tas man ir nepieciešams, cik es varu palīdzēt citiem? Un, ja arī nebūtu ap mums šo nelabvēlīgo sociālo apstākļu, arī tad baptisti akcentētu mērenību ikdienas dzīves vajadzību piepildīšanā.
Atturība mūsu draugu izvēlē, mūsu brīvā laika izlietošanā. Ticīgajam cilvēkam ir savi draugi sētā un skolā, darbavietā un piekoptā hobija klubā. Ne vienmēr draugi ir baptisti vai citi kristieši. Mēs jau lasījām apustuļa Pāvila vārdus, ka nevaram aiziet no pasaules, ka mums ir kontakts ar ļaudīm, kuru vidū dzīvojam. Un tomēr mēs domājam par to, kas ir šie ļaudis, ar kuriem biedrojamies un draudzējamies, kas ir tās nodarbības, kuras aizņem zināmu laiku no mūsu brīvajām stundām. Būt baptistu draudzes loceklim nozīme šos jautājumus pakļaut Kristus gaismai un iegūt dievišķu izpratni par tiem.
Es šeit pieminēju hobiju. Ir baptisti, kuri ar šo vārdu apzīmē visu nederīgo un pat bīstamo. Svešvārdu vārdnīcā skaidrots, ka hobijs ir “tas, ar ko nodarbojas, aizraujas, brīvajā laikā; vaļasprieks”. Būt baptistu draudzes loceklim nozīme rēķināties ar četriem lieliem laika piepildošiem blokiem — privātās dievbijības veidošana, pienākumi ģimenē, ikdienas darbs un darbība draudzē. Bet katram cilvēkam ir vel savs vaļasprieks. Daudziem viņu hobijs ir patīkama savienošana ar lietderīgo — adīšana, strādāšana mazdārzinā, makšķerēšana un citas lietas. Dažiem viņu hobijs ir labi patālu no lietderības — ceļošana, sportošana, marku krāšana, grāmatu lasīšana un tamlīdzīgi. Protams, arī šīs intereses paplašina un padziļina kristieša personību. Mūsu Garīgā semināra direktoram mācītājam Jānim Rīsam (1883-1953) bija divas brīvā laika aizraušanās — lasīt detektīvus un nodarboties ar kuģu modeļu būvēšanu. Nav ignorējami tie baptisti, kuri hobija piekopšanā redz zināmas briesmas. Makšķerēšana var atturēt no dievkalpojumu apmeklēšanas. Vajadzīgas informācijas un labu filmu noskatīšanās televizorā pārtop par nīkšanu visu veida seriālu priekšā. Marku krāšana var novest pie negodīgas peļņas dzīšanas. Un tomēr normālā situācijā katram intelektuāli attīstītam cilvēkam ir sava brīva laika aizraušanās. Ja to noliekam zem Kristus klātbūtnes kontroles, tad šī aizraušanās var atnest prieku un bagātināt mūsu personību.
Mācītājs Augusts Daknis (1903-1962) mīlēja atkārtot četrus tīrības principus: tīrs galds, tīra valoda, tīrs darbs, tīras rokas. Viņš jēdzienā “tīrs” ielika ētisku nozīmi. Un tādā izpratnē šie četri tīrības jeb skaidrības principi ir aktuāli katram baptistam un visos apstākļos.
“BAPTISTU VĒSTNESIS” Nr.1 Janvāris ’99

Šajā mājas lapā izmanto sīkdatnes (cookie). Piekrītot sīkdatņu izmantošanai (jāspiež – PIEKRĪTU), tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Nospiežot uz izvēlnes – ‘Nepiekrītu’ Jūs nevarēsiet pilnvērtīgi izmantot mūsu mājas lapas resursus, kā piemēram Google karte, YouTube video u.c.
Detalizēta informācija par mūsu privātuma politiku. Cookie policy