12. daļa, “Nozaru darbs”
Būt baptistu draudzes loceklim
Katra draudzes locekļa tiesības un pienākums ir piedalīties draudzes nozaru darbā. Baptistu demokrātija ir spēcīgs stimuls katra draudzes locekļa spēju lietošana par svētību visai draudzei. Tāpēc arī kopš baptistu draudžu pastāvēšanas sākuma gan Latvijā, gan visā pasaulē draudzes iekšienē vienmēr ir bijusi plaši sazarota darbošanās dažādība. Draudzes dzīves iekšējā darba nozares ir koris, dziedoši ansambļi un mūzikas vienības, svētdienskola, māsu pulciņš, jaunatnes kopa un citas. Katru no šīm nozarēm var saukt par interešu kopu, taču visas tās vieno atrašanās draudzē.
Ir ļoti nopietni un konsekventi jāsaprot, ka katra draudzes darba nozare nav patstāvīga vienība, bet ir draudzes kopīgā uzdevuma veicēja. Nav koris draudzē, bet ir draudzes koris. Nav jaunatnes kopa draudzē, bet ir draudzes jaunatnes kopa.
Mēs nākam no vēl nesenas padomju okupācijas gadu pieredzes un iespaida. Tajos gados vienīgā oficiāli atļautā draudzes darba nozare bija jauktais koris. Korī veidojās un darbojās jaunatnes aktivitātes. Koris balstīja draudzes sociālo darbību. Korī izauga jaunie garīgie darbinieki — sludinātāji. Dažviet draudzes mācītājs uzskatīja, ka jo mazāk vinš zin par korī notiekošajām, okupācijas varas neatļautajām aktivitātēm, jo labāk. Tas dabīgi nostiprināja koru šķietamu neatkarību no visas draudzes. Diriģents kļuva par galveno autoritāti draudzes aktīvākajai daļai. Bija gan arī draudzes, kurās mācītāji bija un palika visa darba galvenie vadītāji un prata labi sadarboties ar kora diriģentiem, nelegālo jaunatnes pulciņu vadītajiem un citiem nelegālo nozaru vadītājiem.
Ir draudzes, kurās arī šobrīd diriģents grib paturēt draudzes dzīves noteicošā vadītāja posteni. Nenoliedzami, ka jauktais koris joprojām ir draudzes aktīvāko cilvēku darba nozare, kaut vai tāpēc vien, ka tieši dziedātāji tiekas ļoti regulāri un visā kulta darbībā ieņem apjoma un regularitātes ziņā lielāko vietu. Tomēr tieši baptistu demokrātija prasa ievērot skaidru darbības subordināciju, tas ir, zināt savu pienākumu draudzē un nejaukties svešā amatā. Normāli veidojot un audzinot draudzes darbu, draudzes jauktā korī dzied visu paaudžu dziedātāji. Draudzes jauktais koris nav domāts kādam īpašam vecumam vai ierobežojams ar kādu vecuma cenzu. Visas citas draudzes darba muzikālās aktivitātes ir saistāmas ar draudzes jaukto kori un ir no tā izrietošas. Tāpēc ir dabīgi, ka jauktā kora darbu vada diriģents, kurš ir atbildīgs par visu muzikālo darbību draudzē. Ir labi, ja šis cilvēks ir draudzes diakons un tātad arī pastāvīgs draudzes padomes loceklis. Draudzes jauktā kora, dziedātāju ansambļu, mūzikas orķestra un citu grupu aktivitātes draudzē un ārpus draudzes ir saskaņojamas ar draudzes padomi — vispirms izrunājamas ar draudzes mācītāju un tad pieņemamas draudzes padomē.
Draudzes jauktā kora un citu muzikālo vienību galvenais uzdevums ir piedalīties draudzes dievkalpojumos un citās aktivitātēs, pagodināt Dievu un nest draudzes liecību gan dievnamā, gan, ja tas ir iespējams, ārpus tā.
Šajā sakarā vienmēr aktuāls ir bijis jautajums par mūsu draudžu muzicēšanas kvalitāti. Dziedāšanas un spēlēšanas kvalitāte vispirms, protams, ir tieši atkarīga no diriģenta vai diriģenta kvalifikācijas. Tāpēc ir jāveicina mūsu draudžu gados jauno draudzes locekļu mācīšanās mūzikas koledžās un augstskolās. Mūsu draudžu koru diriģenti arī nākotnē galvenokārt būs tie ļaudis, kuri savā ikdienā strādās citas profesijas darbu un draudzē kalpos ar līdztekus iegūto muzikālo izglītību. Ja koru darba veidošanā iesaistīsies arī tie diriģenti vai mūzikas teorētiķi, kas ir ieguvuši augstāko muzikālo vai muzikāli pedagoģisko izglītību, tad mūsu draudžu koru kvalifikācijas attīstība būs nodrošināta ar spējīgiem kadriem.
Tomēr nedrīkstam aizmirst: muzikāli darot to labāko, ko darīt spējam, mēs neaizmirstam, ka mūsu dziedāšanas un spēlēšanas uzdevums ir nest Labo vēsti. Lai to darītu, ir nepieciešamas skaidras sirdis un skaidras balsis. Pie tam, tas ir draudzes koris, kurā piedalīšanas priekšnoteikumi nav muzicēšanas profesionalitāte, bet gan darbošanās griba. Ai, cik uzmanīgiem un pacietīgiem ir jābūt diriģentiem, lai dziedāt varošos iesaistītu korī un dziedāt nevarošos ievirzītu citā kalpošanas virzienā! Tāpēc pirms kāds draudzes loceklis pieņem lēmumu par darbošanos vienā vai citā draudzes darba nozarē, viņam vajadzētu nopietni un atklāti aprunāties gan ar draudzes mācītāju, gan ar attiecīgās nozares vadītāju, īpaši tas attiecās uz muzikālo darbu un uz darbu svētdienskolā.
Kora darba iekšējās dzīves veidošanai draudzes koros ir kora padome, kura palīdz diriģentam atrisināt kora darba tehniskos jautājumus (nošu iegādāšana, pavairošana un tml.) un veidot kora sadraudzības gaisotni (dzimšanas dienu atzīmēšana, ekskursijas un tml.).
Viena no skaistākajām izdevībām draudzes nozaru kalpošanā ir darbs svētdienskolā. Taču ir jāatceras: ar labu gribu vien te (tāpat kā korī) nepietiek. Kāpēc? Tāpēc, ka svētdienskolas darbam ir pavisam specifiska ievirze: tā ir bērnu personības veidošana ar Bībeles satura palīdzību. Te kopā ir bērna jūtas un prāts un Bībeles gars un vārdi. Tas prasa svētdienskolotāja nopietnu pielikšanos to zināšanu iegūšanā, kas nepieciešamas svētdienskolotāja darbā.
Svētdienskolas uzdevums ir izsakāms trīs vārdos: Dievs, Bībele, draudze. Tas ir katras svētdienskolas mēķis. Kā šo mērķi sasniegt, kā bērniem to darīt pazīstamu, iemīlamu un piedzīvojamu, tas ir metodikas jautājums. Par to katram svētdienskolotājam ir jālūdz, tas jāmācās un to ir jāpraktizē. Svētdienskolotājam ir jābūt baptistu draudzes loceklim, pretējā gadījumā šo vienoto mērķi viņš nebūs spējīgs ne saprast, ne sasniegt.
Jautājums ir — kādā laikā noturēt svētdienskolu? Bērni līdz 6-7 gadu vecumam ir atkarīgi no vecāku klātbūtnes. Tāpēc priekš viņiem labākais laiks svētdienskolai ir dievkalpojuma laiks. Šie bērni ir klāt dievkalpojumā un uz svētdienskolu aiziet pirms svētrunas. Lielākie bērni piedalās dievkalpojumā, un svētdienskola priekš viņiem sākas pēc dievkalpojuma.
Svētdienskola, kas notiek ārpus dievnama, tāpat ir kādas draudzes darba daļa. Arī šādā svētdienskolā visa darbība tiek virzīta uz vienotu mērķi: Dievs, Bībele, draudze.
Svētdienskola visiem vecumiem mūsu draudžu vēsturiskā izpratnē patiesībā ir Bībeles stundas pieaugušajiem. Tajās tiek vērā ņemts klātesošo zināšanu līmenis par Bībeli. Ar pieaugušiem nevar runāt kā ar bērniem, tāpat kā ar bērniem nerunājam kā ar pieaugušiem. Ne vienmēr un ne visos jautājumos ir tā, ka to, ko saprot bērni, sapratīs arī pieaugušie. Tas, kas bērna tīrajai uztverei ir pieņemams un saprotams, pavisam tāds nebūs pieaugušajam ar viņa dzīves pozitīvo un negatīvo pieredzi. Tāpēc praktiski nevis svētdienskola visiem vecumiem, bet gan Bībeles stunda pieaugušajiem.
Jaunatnes kopa katrā ziņā ir raksturīga ar interešu kopību. Skaitliski lielajās draudzēs nav grūti veidot dažāda vecuma grupu sanāksmes. Skaitliski mazās draudzēs jaunatnes sanāksmēs būs ļoti atšķirīgi vecumi. Pie labas gribas visas grūtības ir atrisināmas. Jaunatnes kopu darbā pastāv vismaz divas problēmas.
Pirmkārt pastāv jautājums par jaunatnes kopas locekļu piederību draudzei: vai jaunatnes kopas locekļi var būt arī pie draudzes nepiederoši jaunieši? Domāju, ka var. Tikai šiem pie draudzes nepiederošiem jauniešiem, bet jaunatnes kopā nākt gribošiem jauniešiem ir jāsaprot, ka viņi ir kādas baptistu draudzes jaunatnes kopas locekļi. Tāpēc jaunatnes kopa un reizē arī visa draudze var no šiem pie draudzes nepiederošiem jauniešiem prasīt tādu izturēšanos, kas atbilst baptistu ētiskajiem principiem. Ja kāds no šiem jauniešiem šos ētiskos principus neievero, tad viņš nevar piederēt baptistu draudzes jaunatnes kopai.
Otrkārt pastāv problēma par jaunatnes kopas rīcības saskaņošanu ar draudzes mācītāju un draudzes padomi. Jaunatne ir impulsīva un arī neprognozējama. Tādi ir arī jaunatnes plāni un rīcība. Un tieši to tad arī baptistu jaunatnei ir jāiemācās darīt — savus plānus un rīcību saskaņot ar draudzes vadību. Šajā jautājumā prasīgam jābūt gan draudzes mācītājam, gan jaunatnes kopas vadītājam.
Māsu pulciņš parasti cenšās apvienot gados vecākās māsas. Bet laba ir to māsu pulciņu pieredze, kuros par pulciņa biedrenēm ir arī gados jaunas māsas. Māsu pulciņam vajag apvienot gan precētas, gan neprecētas māsas. Lai darbs māsu pulciņā būtu sekmīgs, tad iestāšanās tajā vajadzētu būt personālai un nevis uzskatīt, ka visas draudzes māsas jau ir arī māsu pulciņa locekles.
Māsu pulciņa ārēji redzamais uzdevums ir veco un slimo ļaužu ievērošana, iepriecināšana un aprūpe. Daudzi māsu pulciņi ir uzņēmušies palīdzēt svētdienskolas darbā. Ir labi, ja māsu pulciņa pārstāve ir līdzdalīga pie humānās palīdzības sadalīšanas. Un ne pēdējā vietā — māsu pulciņa dalībnieces kopj lūgšanu un aizlūgšanu kopību.
Skaitliski lielas draudzes dzīve pateiks priekšā vēl citas draudzes darba nozares.
Visas draudzes kopā nākšana un draudzes darba nozaru aktivitātes veido draudzes dzīves normālo gaitu, kurā ir sava ikdiena, bet arī savi svētki. Tāpat kā ģimenei ir nepieciešami svētki ar svētku galdu, tā arī draudzei. Un baptisti ir ļaudis, kuri grib un prot svētkus svinēt. Ar iepriekš sacīto saistās baptistu draudzes īpaši svinēti svētki.
Draudzēs svin draudzes gadasvētkus. Tas ir tik īpatns notikums, ka “Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” nav vārda “gadasvētki”. Tie ir svētki, kurus varam saukt arī par draudzes dzimumdienu.
Draudzes gadasvētkos tiek aicināts kāds viesis mācītājs, kurš saka svētrunu. Tiek aicināti arī viesi dziedātāji, visbiežāk no tās draudzes, no kuras tiek aicināts viesis mācītājs. Ja ir viesi dziedātāji, tad tomēr vajadzētu dažas dziesmas nodziedāt arī svētku draudzes dziedātājiem. Un pie dievkalpojuma noslēguma skaisti skan viesu un vietējo dziedātāju kopīgi dziedātās dziesmas.
Draudzes gadasvētki (un arī citi svētki) baptistu draudzēs ir raksturīgi ar sadraudzību. Svētki tiek paziņoti iespējami plašas apkārtnes draudzēs. Šo sadraudzības piemēru vispirms jau rada sludinātāji un mācītāji. Joprojām tas ir skaisti un labi, ja draudzes gadasvētku dievkalpojumā pie draudzes altārgalda sēd visi dievkalpojumā klātesošie garīdznieki. Tai vajadzētu būt par ievērojamu kārtību visās draudzēs: ja sludinātājs vai mācītājs ierodas kādas draudzes gadasvētku dievkalpojumā, ka vinš tad ieiet telpā, kur pulcējas garīdznieki un ar prieku tiek sagaidīts un ar prieku saka sveicienu svētku dievkalpojumā. Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē kopt sadraudzību. Diemžēl dažviet ieviešas baptistu draudžu tradīcijai sveša kārtība: arī svētkos pie draudzes altārgalda sēd tikai draudzes mācītājs un aicinātais viesis. Citi garīdznieki netiek pat ievēroti. Protams, ka sadraudzība nav uzspiežama, tikai žēl, ka šur un tur pazaudējam vienu no skaistākajām baptistu tradīcijām.
Skaisti, ja draudzes gadasvētkos ar ziedu sveicienu paldies pasakam gan viesiem, gan savas draudzes darbiniekiem. Bet, pirms ziedus pasniedzam, ir jābūt pilnīgi skaidram principam — kam un kāpēc mēs ziedus pasniedzam.
Kora gadasvētki ir dievkalpojums, kad dzimumdienu svin koris. Koris izsaka savu vēlēšanos, kādu viesi mācītāju aicināt, bet aicināšanu izdara draudzes mācītājs saziņā ar draudzes padomi. Parasti kora gadasvētkos viesus dziedātājus neaicina, ja nu kādu solistu vai nelielu ansambli, ko izdara saziņā ar draudzes mācītāju un draudzes padomi. Arī kora gadasvētkos tiek gaidīti sveicieni gan no kaimiņdraudžu mācītājiem, gan no diriģentiem.
Bez kora gadasvētkiem koris regulāri rīko priekšnesumu dievkalpojumus. Tam jau iepriekš ir paredzēta noteikta svētdiena, piemēram, katra mēneša trešā svētdiena. Priekšnesumu dievkalpojumā nozīmīgumu vairo tā tematiskums, piemēram, par lūgšanu, par jaunību, par mīlestību, par Bībeli un tamlīdzīgi. Laiku pa laikam ir interesanti sarīkot kāda dzejnieka vai komponista darbu priekšnesumu dievkalpojumu.
Savus gadasvētkus rīko arī pārējās draudzes nozares — svētdienskola, jaunatne, māsas un citi. Mūsu draudzēs ir sena tradīcija, ka svētdienskolas dievkalpojums ir Pūpolsvētdienā un kādā no Kristus dzimšanas svētku dienām. Tad visa dievkalpojuma priekšnesumus sniedz svētdienskolnieki. Dažus priekšnesumus svētdienskolēni sniedz Mātes jeb Ģimenes dienā. Bet ir labi, ja pārmaiņus kāda neliela svētdienskolēnu grupa ar dažiem priekšnesumiem piedalās arī citos svētkos vai dievkalpojumos.
Pie draudzē svinētiem īpašiem svētkiem pieder arī dievnama atvēršanas jubilejas gadskārta, kāda draudzes darbinieka dzīves vai darba gadu jubilejas atzīmēšana, mūsu kalendārā iezīmētās dienas — Vispasaules Baptistu Savienības svētdiena, Latvijas baptistu draudžu pastāvēšanas gadskārta, Atturības svētdiena u.c.
Mūsu draudzēm pārmet slavas, prieka un pateicības trukumu. Svinēsim svētkus, pateiksimies Dievam par Viņa žēlastību, kas klājusi mūsu darba ceļu, akcentēsim to skaisto un vērto, ko gūstam draudzes darbā un pie kā aicinām arī citus. Būt baptistu draudzes loceklim nozīmē būt pateicīgam Dievam par visām Viņa labdarīšanām!
“BAPTISTU VĒSTNESIS” Nr.12 Decembris ’98

Šajā mājas lapā izmanto sīkdatnes (cookie). Piekrītot sīkdatņu izmantošanai (jāspiež – PIEKRĪTU), tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Nospiežot uz izvēlnes – ‘Nepiekrītu’ Jūs nevarēsiet pilnvērtīgi izmantot mūsu mājas lapas resursus, kā piemēram Google karte, YouTube video u.c.
Detalizēta informācija par mūsu privātuma politiku. Cookie policy