Svētais vakarēdiens

(eiharistija)

Pieņemts
LBDS Garīdznieku brālības konferencē
2013. gada 25. maijā

Akceptēts
Latvijas baptistu draudžu savienība padomē
2015. gada 16.janvārī

Izstrādājusi
LBDS Bīskapa Teoloģiskā komisija
D.Th. Ilmāra Hirša vadībā

Mt 26,26–29; Mk 14,22–25; Lk 22,14–20; 1Kor 11,23–26; 27–34; 1Kor 10,16–17.21; Apd 2,46; Jņ 6. nod.

Mēs uzskatām, ka

  1. Svētais Vakarēdiens ir ticīgā īpaša sadraudzība ar Jēzu Kristu un citiem ticīgajiem, kurā cilvēks tiek konfrontēts ar Dieva neizmērojamo mīlestību un Jēzus Kristus upuri;
  2. Sv. Vakarēdiens simbolizē tā dalībnieku savienošanos ticībā ar Jēzu Kristu un iekļaušanos Kristus miesā – draudzē;
  3. Sv. Vakarēdienu ir iedibinājis Jēzus Kristus kā zīmi paliekošai sadraudzībai un Jēzus Kristus klātbūtnei laikā starp debesbraukšanu un Viņa atkalatnākšanu;
  4. Sv. Vakarēdienam ir svarīga vieta draudzes dzīvē un katra kristieša garīgās dzīves kopšanā;
  5. draudze, svin Sv. Vakarēdienu, īstenojot Jēzus Kristus pavēli;
  6. Sv. Vakarēdiena elementi – maize un biķeris – ir simboliskas zīmes. Sv. Vakarēdiena elementos pašos nav pārdabiska spēka. Nozīme ir vienīgi Sv. Vakarēdiena dalībnieku attiecībām ar mūsu Kungu Jēzus Kristu;
  7. Sv. Vakarēdiena elementi – maize un biķeris – simbolizē savienošanos ar Jēzus Kristus miesu un asinīm un apliecina Jēzus Kristus klātbūtni Svētajā Vakarēdienā;
  8. caur vārdiem par maizi un biķeri Jēzus saviem mācekļiem kā vienmēr klātesošu piedāvā pats sevi, savu mācību, upuri, krusta nāvi un augšāmcelšanos. Jēzus aicina mācekļus no tā dzīvot tad, kad Viņa fiziskā veidā vairs nebūs mācekļu vidū;
  9. Jēzus vārdi “Tā ir Mana miesa” un “Tās ir Manas asinis” ir jāsaprot simboliski. Identificējot maizi ar savu miesu un biķeri ar savām asinīm, Jēzus padara šīs dāvanas par metaforu savam upurim;
  10. Sv. Vakarēdienam nav piešķirama sakramentāla nozīme tādā izpratnē, ka Sv. Vakarēdiens pats par sevi būtu glābšanas līdzeklis un piedotu grēkus.
  11. Sv. Vakarēdiena svinēšanu draudzē vada draudzes garīdznieks vai, ja tāda nav, cita draudzes izvēlēta persona;
  12. to personu loku, kas drīkst piedalīties Sv. Vakarēdienā, nosaka konkrētajā lokālajā draudzē pieņemtais uzskats par “slēgto” vai “atklāto” Sv. Vakarēdiena galdu;
  13. pirms Sv. Vakarēdiena svinēšanas draudzē garīdzniekam ir jāpaskaidro klātesošajiem Sv. Vakarēdiena būtība un nozīme kristieša dzīvē, kā arī draudzē pieņemtā Sv. Vakarēdiena svinēšanas kārtība;
  14. Sv. Vakarēdienu var svinēt arī pie slimnieka. Faktiski tā ir Sv. Vakarēdiena svinēšana mazā grupā. Lai uzsvērtu draudzes vienotības un sadraudzības momentu, Sv. Vakarēdienā piedalās slimnieka kristīgie ģimenes locekļi un citi draudzes pārstāvji, kas ieradušies pie slimnieka.
  15. Sv. Vakarēdiena baudīšana ir saistāma ar rūpīgu sevis pārbaudi un attiecību nokārtošanu gan ar Dievu, gan ar apkārtējiem cilvēkiem, lai Sv. Vakarēdiens netiktu baudīts formāli, sev pašam par sodu;
  16. būtisks piemiņas elements ir Jēzus nāves pasludināšana; Sv. Vakarēdiena dalībnieki tādējādi no jauna apliecina savu nodošanos Jēzum Kristum un vienību ar Viņu, simboliski apliecinādami Jēzus Kristus “jaunās derības” pieņemšanu un apzīmogošanu;
  17. Sv. Vakarēdiens nav aizvadāms tikai Jēzus Kristus nāves piemiņas skumjajā atmosfēra, bet patiesas atkārtotas nodošanās un prieka atmosfēra, kad ar svētu bijību pieminam gan Jēzus Kristus upuri un nāvi mūsu dēļ, gan Viņa augšāmcelšanās uzvaru; Sv. Vakarēdiens ir jaunās dzīvības svinēšana, ko esam saņēmuši un baudām Kristū;
  18. Sv. Vakarēdiens ir bagāts savā simbolikā un nozīmīgs savā garīgajā vērtībā. Ar Jēzus Kristus nāves pieminēšanu Sv. Vakarēdiena saturs nav izsmelts. Sv. Vakarēdienā ir saskatāmi arī citi teoloģiskie akcenti:
    – vienība ar Kristu un Kristus miesu – draudzi;
    – Kristus nāve kā vietniecisks izpirkšanas upuris (“par jums”);
    – Jēzus un Viņa upura kā patiesas realitātes uzņemšana; Jēzus pats ir tas, no kā cilvēks “pārtiek”;
    – Sv. Vakarēdiens kā jauna Kristus apliecināšana (“jūs pasludināt”);
    – mūsu patiesā nākotnes cerība (“tiekams Viņš nāk”);
    – grēku nožēlas moments – Vakarēdiens rāda mūsu grēcīgumu un vajadzību pēc Kristus dziedinošā spēka;
    – nopietna sevis pārbaude pirms Sv. Vakarēdiena baudīšanas;
    – Sv. Vakarēdiens ir Kunga galds, ko Viņš pats ir sagatavojis savai draudzei;
    – Sv. Vakarēdiens ir Kristus godināšana:
    Kristus Vārds tajā tiek izcelts un Kristum tiek pienesta pateicība.

Mēs pieļaujam

  1. “slēgto” (Sv. Vakarēdienā drīkst piedalīties tikai baptistu draudžu locekļi) vai “atklāto” (jautājumu par piedalīšanos Sv. Vakarēdienā izšķir katrs klātesošais pats) Sv. Vakarēdiena galdu;
  2. vīna vai sulas lietošanu Sv. Vakarēdienā;
  3. neraudzētas vai raudzētas maizes lietošanu Sv. Vakarēdienā;
  4. viena liela vai daudzu mazu biķerīšu lietošanu Sv. Vakarēdienā;
  5. Sv. Vakarēdiena integrēšanu dievkalpojumā vai atdalīšanu no tā;
  6. dažādību Sv. Vakarēdiena praktiskajā organizēšanā draudzē (maizes sadalīšana, maizes un biķera baudīšana, kārtība Sv. Vakarēdiena laikā u.c.) Bībelē noteikto principu ietvaros;
  7. ka jautājumus par Sv. Vakarēdiena svinēšanas regularitāti un biežumu risina katra lokālā draudze. Kopējas sadraudzības un vienotības momenta stiprināšanai iesakām visām LBDS draudzēm svinēt Sv. Vakarēdienu katra mēneša pirmajā svētdienā;
  8. Sv. Vakarēdiena svinēšanu grupās, kas pārsniedz vienas draudzes ietvarus, piem., konferencēs, kongresos, mācītāju un darbinieku sanāksmēs u.c.;
  9. lokālās draudzes sadalīšanu mazākās grupās un Sv. Vakarēdiena svinēšanu tajās, cik tālu tas neapdraud draudzes vienību. Tomēr tas nedrīkstētu kļūt par alternatīvu Sv. Vakarēdiena svinēšanai draudzē. Ir jāizvairās no šķelšanās, sevis paaugstināšanas, savrupības, augstprātības;
  10. ka veicot pastorālo kalpošanu slimnīcās, cietumos, karaspēka daļās un citās vietās, kur cilvēkiem ir ierobežota iespēja nokļūt savās draudzēs, baptistu garīdznieks pasniedz Sv. Vakarēdienu arī citu kristīgo konfesiju ticīgajiem, ja viņi izsaka tādu vēlēšanos;
  11. ka kā vienu no draudzes sodiem varētu piemērot aizliegumu piedalīties Sv. Vakarēdienā.

Mēs noraidām

  1. transsubstanciācijas uzskatu – Sv. Vakarēdiena elementu maizes un vīna substances pārvēršanos par Kristus fizisko miesu un asinīm konsekrācijas rezultātā;
  2. konsubstanciācijas uzskatu – Sv. Vakarēdiena elementu maizes un vīna savienošanos ar Kristu un tādējādi patiesās Kristus miesas un asiņu baudīšanu Sv. Vakarēdienā maizes un vīna izskatā;
  3. uzskatu, ka Jēzus pirmajā Vakarēdienā būtu licis mācekļiem ēst savu fizisko miesu un dzert savas asinis;
  4. uzskatu, ka caur Sv. Vakarēdiena elementu baudīšanu katrs kristietis saņem pestīšanas dāvanu;
  5. uzskatu, ka Sv. Vakarēdiens kā sakraments pats var piedot grēkus;
  6. uzskatu, ka Sv. Vakarēdiena elementos pašos ir pārdabisks spēks;
  7. uzskatu par Kristus krusta upura atkārtošanos Sv. Vakarēdienā;
  8. neticīgo, t. sk., bērnu stimulēšanu piedalīties Sv. Vakarēdienā, saprotot, ka formāla Sv. Vakarēdiena elementu baudīšana nedod tā dalībniekiem nekādu svētību;
  9. uzskatu, ka kristietim savu nepilnību dēļ būtu jāatturas no piedalīšanās Sv. Vakarēdienā.